Atkritumu šķirošana šobrīd jau kļuvusi par ikdienu ne tikai Rīgā un citās Latvijas lielākajās pilsētās, bet arī laukos, kur cilvēki ikdienā domā par to, lai pārstrādājamie atkritumi veidotos pēc iespējas mazāk un līdz ar to arī samazinātu izmaksas par nešķiroto atkritumu izvešanu. Arī, mēs, Rīgas namu īpašnieki iestājamies par atkritumu šķirošanu, tāpēc pie katra mūsu nama bez sadzīves atkritumu konteineriem redzami arī konteineri papīra, plastmasas, metāla un stikla atkritumu šķirošanai. Pēdējā laika aktualitāte – bioloģiski noārdāmo atkritumu (BNA) šķirošana ir pozitīvs solis nešķiroto atkritumu daudzuma samazināšanai, tomēr šo atkritumu šķirošana nav tas pats, kas no kopējiem atkritumiem atsevišķi izdalīt papīra vai stikla atkritumus, jo saistīta ar vairākiem jautājumiem, kuras jārisina primāri.

            Pamatjautājums BNA šķirošanā ir šo atkritumu stuktūra un apjoms, jo BNA nav tikai banānu mizas un ābolu serdes. BNA problemātiskākā daļa ir termiski neapstrādāti un apstrādāti dzīvnieku un augu valsts atkritumi – svaigas gaļas cīpslas, kauli, zivju asakas un iekšas, termiski apstrādātu gaļas un zivju produktu neēdamās daļas, olu čaumalas, siera daļas, dārzeņu un augļu nederīgās un bojātās daļas, kuru bojāšanās uzsākas, līdzko tie nonāk katra īrnieka BNA tvertnē, un BNA konteinerā lielākoties nonāk jau kā sabojājušies atkritumi. Tā ir tā BNA daļa, kas rada nevēlamu smaku un veido kaitēkļu (mušu, arī lapseņu, peļu) perēkli BNA konteineros. Arī vārnām gribēsies pa šiem konteineriem sirot, ja gadījumā vējš atraus konteinera vāku.

            BNA saturs un apjoms pamatā ir atkarīgs no namā dzīvojošo cilvēku dzīvesveida, tapēc pēc mūsu pieredzes varam izdalīt 3 cilvēku grupas:

• 1.grupa: cilvēki, kuri pilnībā gatavo ēdienu mājās, izmantojot nesadalītas un termiski neapstrādātas izejvielas (svaiga gaļa, zivis, olas);
• 2.grupa: cilvēki, kuri gatavo mājās ēdienu no pusfabrikātiem, izmantojot pirmapstrādātas un porcionētas svaigas un termiski daļēji apstrādātas izejvielas;
• 3.grupa: cilvēki, kuri ēdienu mājās negatavo vai gatavo reti.

            Ja cilvēks pieder 1.grupai un ikdienā pats gatavo mājās ēdienu, veicot gan dzīvnieku, gan augu valsts izejvielu pirmapstrādi un termisko apstrādi, tad viņa BNA pamatā ir ši problemātiskā atkritumu daļa, kas pavasara-vasaras-rudens periodā būs smakas un mušu perēklis. Katru dienu mājās pilnvērtīgi gatavojot ēdienu, regulāri dzīvokļu atktitumu tvertnēs uzkrājās liels daudzums dzīvnieku un valsts produktu atkritumu.

            Ja cilvēks pieder 2.grupai, tad viņa BNA saturs ir mazāk problemātisks, jo tiek izslēgta liela daļa problemātisko BNA. Šiem cilvēkiem praktiski atkritumos nav svaigas gaļas un zivju atkritumu. Pārējie problemātiskie BNA viņiem ir.

            Cilvēki, kuri pieder 3.grupai, ikdienā pasūta vai pērk jau gatavotus ēdienus un viņiem principā nav problemātisko BNA. Šiem cilvēkiem nav svaigas gaļas un zivju atkritumu, gandrīz nav termiski apstrādātu gaļas un zivju produktu neēdamās daļas, maz olu čaumalu.

            Mūsu namīpašumos dzīvo visu triju grupu cilvēki un mēs iestājamies par to, lai BNA šķirošana neradītu problēmas mūsu namos ilgtermiņā. Cilvēki, kuriem patīk šķirot arī BNA, lielēkoties ir tie, kuri negatavo ēdienu, ievērojot pilnu apstrādes ciklu ietverot svaigo produktu pirmapstrādi un termisko apstrādi. Viņi ikdienā maz izjūt vai neizjūt smakas un kaitēkļu diskomfortu. Mums kā namu īpašniekiem jādomā plašāk – vai tie paši cilvēki, kuri vēlas šo BNA šķirošanu, gribēs arī ikdienā paciest sabojājušos produktu smaku un mušu mākoni pie logiem, kuru veidos īrnieku, kuri sevi pieskaita 1.iedzīvotāju grupai, BNA.

            Rīgas Namīpašnieku biedrība pamatā apvieno Rīgas vēsturisko namu īpašniekus, un visi namīpašumi atrodas Rīgas pilsētas vēsturiskā centra un tās aizsardzības zonas teritorijā, kur atkritumu konteinerus ne vienmēr iespējams novietot ne tuvāk par 10 m līdz daudzdzīvokļu mājas fasādei ar logiem, kā to nosaka Rīgas Domes 20.12.2005.saistošie noteikumi Nr.34 „Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi”, jo to bieži vien neļauj īpašuma ierobežotā teroitorija. Tādos gadījumos konteineri atrodas tuvāk par 10 m no nama fasādes, un visas konteinera smakas tiešā mērā izjutīs arī nama īrnieki.

            Nākošais būtiskais jautājums ir BNA uzkrāšana dzīvokļos pirms izmešanas konteineros. Bez BNA ievietošanas maisiņos nav iespējams pat domāt par BNA konteineriem, tomēr ar maisiņiem arī ir problēmas. Papīra maisiņi ir pilnīgi nederīgi, jo mitrie gaļas uz zivju atkritumi, un dārzeņu un augļu nederīgās daļas veicinās to izjukšanu. Arī bioplastmasas maisiņi ne īpaši palīdzēs, jo gaļas kauli, zivju asakas, olu čaumalas var sadurt un sagriezt maisiņus, un viss to saturs iekritīs konteinerā. Arī mušu sadētie kāpuri vai citi kaitēkļi var pārgrauzt šos maisiņus. Lai novērstu smakas un kaitēkļu perēkļus būs nepieciešama konteineru regulāra mazgāšana.

            Vēl svarīgi ir plānot BNA konteineru apriti. Lai novērstu smakas un kaitēkļu problēmas, konteineri būtu jāizved biežāk nekā reizi 72 stundās, jo pavasara-vasaras-rudens periodā BNA temperatūrā virs +10ºC ātrāk turpina bojāties un sāk smakot jau pēc aptuveni 12 stundām. Palielinot izvešanas biežumu tiek sadārdzināts pats BNA izvešanas process.

            Diskutējams jautājums ir komposta kaudžu veidošana īpašuma teritorijā. Ir daudzi namīpašumi, kur tehniski nav iespējams šādas komposta kaudzes ierīkot. Tāpat ir skaidrs, ka ne visus atkritumus var kompostēt – ne gaļas kauli un cīpslas, ne zivju asakas, ne dzīvnieku un zivju iekšas tam nederēs. Tas nozīmē, ka lai daļu no BNA novirzītu uz komposta kaudzēm, jāveic papildus BNA šķirošana, atseviški izdalot augu valsts atkritumus.

            Lai pilnvērtīgi varētu šķirot un īslaicīgi uzglabāt nama konteinerā BNA, jābūt citai pieejai, kas būtu orientēta vispirms uz to, ka BNA potenciāli ir smaku un kaitēkļu perēklis un, lai šādus atkritumus šķirotu, jābūt katrā dzīvoklī noteiktai tarai, pie mājas speciāliem konteineriem, kas maksimāli mazina šo problēmu.

            Rīgas Namīpašnieku biedrība neatbalsta BNA šķirošanu pašreizējā formā un iestājās par to, lai šis process būtu pārdomāts nevis sasteigts. Nedrīkst vienkārši izdalīt vienu atkritumu veidu un padarīt Rīgu, īpaši tās centru par smirdošu vietu un kaitēkļu perēkli, jo pilsēta nav tikai daudzdzīvokļu mājas, bet arī veikali, kafejnīcas un restorāni, muzeji un teātri, kuri tiešā mērā izjutīs šo diskomfortu.